Krūzes

Kafija man ir rituāls. Katru rītu es mostos lēnām – ar krūzi rokās, klusumā, kurā nekas nav jāsteidz. Tajā mirklī krūze nav tikai trauks; tā ir sajūta.

Mana vismīļākā joprojām ir tā baltā, raibā – pirmā krūze, ko uzvirpoju sev. Tā ir kopā ar mani katru rītu jau kopš tā brīža.

Visas šīs krūzes ir darinātas uz virpas, pa vienai vien. Katra sanāk nedaudz citāda – ne jau tāpēc, ka tā vajadzētu, bet tāpēc, ka tā notiek, kad kaut ko veido ar rokām. Dažas ir samtainā, matētā tirkīza glazūrā, citas – zilā toņu pārejā, kur glazūra plūst un nekad neatkārtojas divreiz. Katrā no tām ir palicis mazdrusciņ no tā rīta klusuma, kurā tās tapa.

Ceru, ka kāda no tām atradīs ceļu arī uz tavu rīta rituālu.

Jogita