Franču sviesta trauks- Pelēks ar balti raibu glazūru.

Man ļoti patīk mīksts un viegli smērējams sviests – manam vīram netraucē ēst to cietu, tikko izņemtu no ledusskapja, taču tas nekad nav bijis manā gaumē. Šis mazais trauks šo problēmu atrisina: tu iespied mīkstu sviestu vāciņā un pēc tam ievieto to pamatnē ar nelielu daudzumu ūdens. Ūdens izveido hermētisku blīvējumu ap malu, neļaujot gaisam piekļūt sviestam, tāpēc tas saglabājas svaigs un smērējams turpat uz virtuves virsmas – ledusskapis nav nepieciešams.

Regulāri – un man patīk ūdenim pievienot šķipsniņu sāls, jo sāls kalpo kā dabisks konservants un neļauj vairoties baktērijām. Pateicoties sālim un svaigam ūdenim, par pelējumu tiešām nav jāuztraucas.

Jā. Ūdens veido barjeru, kas pasargā sviestu no gaisa piekļuves, tāpēc tas neoksidējas un nesasmok tā, kā tas notiktu parastā, nenosegtā traukā, kas atstāts uz virtuves virsmas. Tieši šīs problēmas risināšanai šis dizains ir radīts.

Godīgi sakot, manā virtuvē tas nekad nepaliek tik ilgi, lai to uzzinātu – mēs to izlietojam pārāk ātri! Tas, ko varu droši pateikt: pateicoties ūdens blīvējumam un nelielam sāls daudzumam, tas saglabājas svaigs ievērojami ilgāk, nekā tas spētu atvērtā traukā uz galda.

Mūsu mājās – jā, bet tas tāpēc, ka mēs sviestu lietojam divos dažādos veidos. Manam vīram gatavošanai labāk patīk ciets un auksts sviests, tikko no ledusskapja. Taču smērēšanai uz maizes vienmēr izmantojam sviestu no trauka uz virtuves virsmas.

Es patiesībā izgatavoju abus, tāpēc neteiktu, ka viens ir labāks par otru – tiem vienkārši ir dažādi uzdevumi. Parastais trauks ir daudzpusīgāks; tajā var uzglabāt arī sieru vai citus produktus. Bet, ja runa ir par sviesta glabāšanu ārpus ledusskapja, parastajā traukā tas sabojāsies pamanāmi ātrāk nekā franču sviesta traukā, kur ūdens pasargā no gaisa piekļuves.

Vispirms ļauj sviestam sasniegt istabas temperatūru, lai tas būtu pietiekami mīksts, pēc tam stingri iespied to vāciņā, pakāpeniski izspiežot visus gaisa burbuļus – es neiesaku to mīkstināt mikroviļņu krāsnī, jo tad tas var izslīdēt ārā no trauka. Dažiem saviem dizainiem es vāciņa iekšpusi veidoju ar vieglu izliekumu uz iekšu tieši tāpēc, lai palīdzētu noturēt sviestu vietā. Svarīga mācība no manas pašas pieredzes: vienreiz pamēģināju sālītu sviestu, un tas vienkārši izkrita ārā, tāpēc tagad labāk izvēlos sālīt ūdeni, nevis sviestu – sālīts sviests pats par sevi ir brīnišķīgs, bet tas nav tas, ko es liktu šajā traukā.

Tieši tik daudz, lai nosegtu pamatnes apakšu – ar to pilnīgi pietiek, lai radītu hermētisku blīvējumu.

Ēšanai der abi, bet pašam traukam es ieteiktu izvēlēties nesālītu sviestu un tā vietā pievienot šķipsniņu sāls ūdenim – tas lieliski pilda konservanta funkciju, nemainot to, kā sviests turas savā vietā. Es pati reiz izmēģināju traukā likt sālītu sviestu, un tas izslīdēja laukā – godīgi sakot, nezinu, vai tiešām pie vainas bija sāls, bet tā bija vienīgā reize, kad man tā gadījās. Pamēģini pati un paskaties, kā strādā tev!

Trauku mazgājamajā mašīnā tam nekas slikts nenotiks. Taču, tā kā katrs trauks ir roku darbs, es ieteiktu to mazgāt ar rokām, kad vien iespējams – tas ir mazs ieradums, kas palīdz traukam saglabāties skaistam daudz ilgāk.

Mani trauki ir veidoti tā, lai tajos ietilptu standarta sviesta paciņa (aptuveni 180–200 g), tāpēc par to nav daudz jādomā – vienkārši izsaiņo un iespied iekšā.

Jā – kopš sāku lietot savējo, manas sviestmaizes vienkārši garšo labāk. Sviests, kas vienmēr ir mīksts un gatavs smērēšanai, liek pat parastai maizes šķēlei sajusties kā mazam kārumam.

Manuprāt, noteikti – tas ir neliels, noderīgs un arī vizuāli skaists priekšmets, ko ir viegli uzdāvināt, daudz nešauboties. Tas nav domāts, lai stāvētu plauktā aiz stikla; man ļoti patīk doma, ka tas kļūst par daļu no kāda rīta rutīnas jau no pirmām brokastīm jaunajās mājās.

Esmu gadiem sapņojusi apmeklēt Provansu – viss, kas saistīts ar Franciju un tās mierīgo, nesteidzīgo dzīvesveidu, mani vienkārši žavē. Man vienmēr ir patikušas arī kulinārās tradīcijas no visas pasaules, un būsim godīgi – viss, kura nosaukumā ir vārds "franču", jau izklausās gards! Kad atklāju šo tradicionālo franču sviesta trauku ar tā atjautīgo ūdens blīvējuma metodi, es tajā pilnībā iemīlējos. Tas ļauj man turēt sviestu uz virtuves virsmas istabas temperatūrā – vienmēr mīkstu, svaigu un gatavu smērēšanai uz siltas maizes, bez nekādām rūpēm par ledusskapi. Veidojot šos traukus uz podnieka ripas, man ir svarīgi apvienot šo seno franču virtuves gudrību ar sava studio roku darba siltumu.